Parivāra
Most of the current translations are AI-generated and have not been fully proofread. In the AI translation process, most suttas, most commentaries and some sub-commentaries have referred to the Myanmar Nissaya (word-by-word interpretation) and Myanmar translations. The translations as a whole are close to human translation quality and have considerable reference value; there is still room for improvement in accuracy and terminology consistency, and we will continue to improve and update periodically. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Vinayapiṭake
Parivārapāḷi
1. Bhikkhuvibhaṅgo
Soḷasamahāvāro
1. Katthapaññattivāro
1. Pārājikakaṇḍaṃ
1. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattaṃ , kaṃ ārabbha , kismiṃ vatthusmiṃ ? Atthi tattha paññatti , anupaññatti , anuppannapaññatti ? Sabbatthapaññatti , padesapaññatti ? Sādhāraṇapaññatti , asādhāraṇapaññatti ? Ekatopaññatti , ubhatopaññatti ? Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati ? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti ? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho ? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti ? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati ? Ko tattha vinayo , ko tattha abhivinayo ? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ , kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ ? Kā vipatti ? Kā sampatti ? Kā paṭipatti ? Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ ? Ke sikkhanti ? Ke sikkhitasikkhā ? Kattha ṭhitaṃ ? Ke dhārenti ? Kassa vacanaṃ ? Kenābhatanti ?
2. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti ? Vesāliyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti ? Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti ? Sudinno kalandaputto purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevi , tasmiṃ vatthusmiṃ . Atthi tattha paññatti , anupaññatti , anuppannapaññattīti ? Ekā paññatti , dve anupaññattiyo . Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi . Sabbatthapaññatti , padesapaññattīti ? Sabbatthapaññatti . Sādhāraṇapaññatti , asādhāraṇapaññattīti ? Sādhāraṇapaññatti . Ekatopaññatti , ubhatopaññattīti ? Ubhatopaññatti . Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti ? Nidānogadhaṃ , nidānapariyāpannaṃ . Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti ? Dutiyena uddesena uddesaṃ āgacchati . Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti ? Sīlavipatti . Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti ? Pārājikāpattikkhandho . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti ? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti , na vācato . Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti ? Āpattādhikaraṇaṃ . Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti ? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca . Ko tattha vinayo , ko tattha abhivinayoti ? Paññatti vinayo , vibhatti abhivinayo . Kiṃ tattha pātimokkhaṃ , kiṃ tattha adhipātimokkhanti ? Paññatti pātimokkhaṃ , vibhatti adhipātimokkhaṃ . Kā vipattīti ? Asaṃvaro vipatti . Kā sampattīti ? Saṃvaro sampatti . Kā paṭipattīti ? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu . [a. ni. 10.31] Kati atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattanti ? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ – saṅghasuṭṭhutāya , saṅghaphāsutāya , dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya , pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya , diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya , samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya , appasannānaṃ pasādāya , pasannānaṃ bhiyyobhāvāya , saddhammaṭṭhitiyā , vinayānuggahāya . Ke sikkhantīti ? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti . Ke sikkhitasikkhāti ? Arahanto sikkhitasikkhā . Kattha ṭhitanti ? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ . Ke dhārentīti ? Yesaṃ vattati te dhārenti . Kassa vacananti ? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa . Kenābhatanti ? Paramparābhataṃ –
3.
Upāli dāsako ceva , soṇako siggavo tathā ; Moggaliputtena [moggalīputtena (syā.)] pañcamā , ete jambusirivhaye [jambusarivhaye (sārattha)] .
Tato mahindo iṭṭiyo [iṭṭhiyo (sī.)] , uttiyo sambalo [uṭṭiyo sampalo (itipi)] tathā ; Bhaddanāmo ca paṇḍito .
Ete nāgā mahāpaññā , jambudīpā idhāgatā ; Vinayaṃ te vācayiṃsu , piṭakaṃ tambapaṇṇiyā .
Nikāye pañca vācesuṃ , satta ceva pakaraṇe ; Tato ariṭṭho medhāvī , tissadatto ca paṇḍito .
Visārado kāḷasumano , thero ca dīghanāmako ; Dīghasumano ca paṇḍito .
Punadeva [punareva (syā.)] kāḷasumano , nāgatthero ca buddharakkhito ; Tissatthero ca medhāvī , devatthero [revatthero (itipi)] ca paṇḍito .
Punadeva sumano medhāvī , vinaye ca visārado ; Bahussuto cūḷanāgo , gajova duppadhaṃsiyo .
Dhammapālitanāmo ca , rohaṇe [rohaṇo (sī.)] sādhupūjito ; Tassa sisso mahāpañño khemanāmo tipeṭako .
Dīpe tārakarājāva paññāya atirocatha ; Upatisso ca medhāvī , phussadevo mahākathī .
Punadeva sumano medhāvī , pupphanāmo bahussuto ; Mahākathī mahāsivo , piṭake sabbattha kovido .
Punadeva upāli medhāvī , vinaye ca visārado ; Mahānāgo mahāpañño , saddhammavaṃsakovido .
Punadeva abhayo medhāvī , piṭake sabbattha kovido ; Tissatthero ca medhāvī , vinaye ca visārado .
Tassa sisso mahāpañño , pupphanāmo bahussuto ; Sāsanaṃ anurakkhanto , jambudīpe patiṭṭhito .
Cūḷābhayo ca medhāvī , vinaye ca visārado ; Tissatthero ca medhāvī , saddhammavaṃsakovido .
Cūḷadevo [phussadevo (sī.)] ca medhāvī , vinaye ca visārado ; Sivatthero ca medhāvī , vinaye sabbattha kovido .
Ete nāgā mahāpaññā , vinayaññū maggakovidā ; Vinayaṃ dīpe pakāsesuṃ , piṭakaṃ tambapaṇṇiyāti .
4. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti ? Rājagahe paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti ? Dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti ? Dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūni adinnaṃ ādiyi , tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti , ekā anupaññatti . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti ? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti , na vācato ; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti , na kāyato ; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti … pe ….
5. Tatiyaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti ? Vesāliyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti ? Sambahule bhikkhū ārabbha . Kismiṃ vatthusminti ? Sambahulā bhikkhū aññamaññaṃ jīvitā voropesuṃ , tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti , ekā anupaññatti . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti ? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti , na vācato ; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti , na kāyato ; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti … pe ….
6. Catutthaṃ pārājikaṃ kattha paññattanti ? Vesāliyaṃ paññattaṃ . Kaṃ ārabbhāti ? Vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha . Kismiṃ vatthusminti ? Vaggumudātīriyā bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu , tasmiṃ vatthusmiṃ . Ekā paññatti , ekā anupaññatti . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti ? Tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti , na vācato ; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhāti , na kāyato ; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti … pe ….
Cattāro pārājikā niṭṭhitā .
Tassuddānaṃ –
Methunādinnādānañca , manussaviggahuttari ; Pārājikāni cattāri , chejjavatthū asaṃsayāti .
2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ
7. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso kattha paññatto ? Kaṃ ārabbha ? Kismiṃ vatthusmiṃ ? Atthi tattha paññatti , anupaññatti , anuppannapaññatti ? Sabbatthapaññatti , padesapaññatti ? Sādhāraṇapaññatti , asādhāraṇapaññatti ? Ekatopaññatti , ubhatopaññatti ? Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannaṃ ? Katamena uddesena uddesaṃ āgacchati ? Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipatti ? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandho ? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti ? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati ? Ko tattha vinayo , ko tattha abhivinayo ? Kiṃ tattha pātimokkhaṃ , kiṃ tattha adhipātimokkhaṃ ? Kā vipatti , kā sampatti , kā paṭipatti ? Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññatto ? Ke sikkhanti , ke sikkhitasikkhā ? Kattha ṭhitaṃ ? Ke dhārenti ? Kassa vacanaṃ ? Kenābhatanti ?
8. Yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso kattha paññattoti ? Sāvatthiyaṃ paññatto . Kaṃ ārabbhāti ? Āyasmantaṃ seyyasakaṃ ārabbha . Kismiṃ vatthusminti ? Āyasmā seyyasako hatthena upakkamitvā asuciṃ mocesi , tasmiṃ vatthusmiṃ . Atthi tattha paññatti , anupaññatti , anuppannapaññattīti ? Ekā paññatti , ekā anupaññatti . Anuppannapaññatti tasmiṃ natthi . Sabbattha paññatti , padesapaññattīti ? Sabbatthapaññatti . Sādhāraṇapaññatti , asādhāraṇapaññattīti ? Asādhāraṇapaññatti . Ekatopaññatti , ubhatopaññattīti ? Ekatopaññatti . Pañcannaṃ pātimokkhuddesānaṃ katthogadhaṃ kattha pariyāpannanti ? Nidānogadhaṃ nidānapariyāpannaṃ . Katamena uddesena uddesaṃ āgacchatīti ? Tatiye uddesena uddesaṃ āgacchati . Catunnaṃ vipattīnaṃ katamā vipattīti ? Sīlavipatti . Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katamo āpattikkhandhoti ? Saṅghādiseso āpattikkhandho . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti ? Ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti , na vācato . Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇanti ? Āpattādhikaraṇaṃ . Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammatīti ? Dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca . Ko tattha vinayo , ko tattha abhivinayoti ? Paññatti vinayo , vibhatti abhivinayo . Kiṃ tattha pātimokkhaṃ , kiṃ tattha adhipātimokkhanti ? Paññatti pātimokkhaṃ , vibhatti adhipātimokkhaṃ . Kā vipattīti ? Asaṃvaro vipatti . Kā sampattīti ? Saṃvaro sampatti . Kā paṭipattīti ? Na evarūpaṃ karissāmīti yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ samādāya sikkhati sikkhāpadesu . [a. ni. 10.31] Kati atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññattoti ? Dasa atthavase paṭicca bhagavatā upakkamitvā asuciṃ mocentassa saṅghādiseso paññatto – saṅghasuṭṭhutāya , saṅghaphāsutāya , dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya , pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya , diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya , samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya , appasannānaṃ pasādāya , pasannānaṃ bhiyyobhāvāya , saddhammaṭṭhitiyā , vinayānuggahāya . Ke sikkhantīti ? Sekkhā ca puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti . Ke sikkhitasikkhāti ? Arahanto sikkhitasikkhā . Kattha ṭhitanti ? Sikkhākāmesu ṭhitaṃ . Ke dhārentīti ? Yesaṃ vattati , te dhārenti . Kassa vacananti ? Bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa . Kenābhatanti ? Paramparābhataṃ –
Upāli dāsako ceva , soṇako siggavo tathā ; Moggaliputtena pañcamā , ete jambusirivhaye .
Tato mahindo iṭṭiyo , uttiyo sambalo tathā ; Bhaddanāmo ca paṇḍito .
Ete nāgā mahāpaññā , jambudīpā idhāgatā ; Vinayaṃ te vācayiṃsu , piṭakaṃ tambapaṇṇiyā .
Nikāye pañca vācesuṃ , satta ceva pakaraṇe ; Tato ariṭṭho medhāvī , tissadatto ca paṇḍito .
Visārado kāḷasumano , thero ca dīghanāmako ; Dīghasumano ca paṇḍito .
Punadeva kāḷasumano , nāgatthero ca buddharakkhito ; Tissatthero ca medhāvī , devatthero ca paṇḍito .
Punadeva sumano medhāvī , vinaye ca visārado ; Bahussuto cūḷanāgo , gajova duppadhaṃsiyo .
Dhammapālitanāmo ca , rohaṇe sādhupūjito ; Tassa sisso mahāpañño , khemanāmo tipeṭako .
Dīpe tārakarājāva , paññāya atirocatha ; Upatisso ca medhāvī , phussadevo mahākathī .
Punadeva sumano medhāvī , pupphanāmo bahussuto ; Mahākathī mahāsivo , piṭake sabbattha kovido .
Punadeva upāli medhāvī , vinaye ca visārado ; Mahānāgo mahāpañño , saddhammavaṃsakovido .
Punadeva abhayo medhāvī , piṭake sabbattha kovido ; Tissatthero ca medhāvī , vinaye ca visārado .
Tassa sisso mahāpañño , pupphanāmo bahussuto ; Sāsanaṃ anurakkhanto , jambudīpe patiṭṭhito .
Cūḷābhayo ca medhāvī , vinaye ca visārado ; Tissatthero ca medhāvī , saddhammavaṃsakovido .
Next page