Pācittiya/Bhikkhunīvibhaṅga
Most of the current translations are AI-generated and have not been fully proofread. In the AI translation process, most suttas, most commentaries and some sub-commentaries have referred to the Myanmar Nissaya (word-by-word interpretation) and Myanmar translations. The translations as a whole are close to human translation quality and have considerable reference value; there is still room for improvement in accuracy and terminology consistency, and we will continue to improve and update periodically. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Vinayapiṭake
Pācittiyapāḷi
5. Pācittiyakaṇḍaṃ
1. Musāvādavaggo
1. Musāvādasikkhāpadaṃ
Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā
Dhammā uddesaṃ āgacchanti .
1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena hatthako sakyaputto vādakkhitto hoti . So titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāti , paṭijānitvā avajānāti , aññenaññaṃ paṭicarati , sampajānamusā bhāsati , saṅketaṃ katvā visaṃvādeti . Titthiyā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – “ kathañhi nāma hatthako sakyaputto amhehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissati , paṭijānitvā avajānissati , aññenaññaṃ paṭicarissati , sampajānamusā bhāsissati , saṅketaṃ katvā visaṃvādessatī ” ti !
Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ titthiyānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ . Atha kho te bhikkhū yena hatthako sakyaputto tenupasaṅkamiṃsu ; upasaṅkamitvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ etadavocuṃ – “ saccaṃ kira tvaṃ , āvuso hatthaka , titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi , paṭijānitvā avajānāsi , aññenaññaṃ paṭicarasi , sampajānamusā bhāsasi , saṅketaṃ katvā visaṃvādesī ” ti ? “ Ete kho , āvuso , titthiyā nāma yena kenaci jetabbā ; neva tesaṃ jayo dātabbo ” ti . Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – “ kathañhi nāma hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissati , paṭijānitvā avajānissati , aññenaññaṃ paṭicarissati , sampajānamusā bhāsissati , saṅketaṃ katvā visaṃvādessatī ” ti !
Atha kho te bhikkhū hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi – “ saccaṃ kira tvaṃ , hatthaka , titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi , paṭijānitvā avajānāsi , aññenaññaṃ paṭicarasi , sampajānamusā bhāsasi , saṅketaṃ katvā visaṃvādesī ” ti ? “ Saccaṃ , bhagavā ” ti . Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma tvaṃ , moghapurisa , titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānissasi , paṭijānitvā avajānissasi , aññenaññaṃ paṭicarissasi , sampajānamusā bhāsissasi , saṅketaṃ katvā visaṃvādessasi ! Netaṃ , moghapurisa , appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana , bhikkhave , imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
2. “ Sampajānamusāvāde pācittiya ” nti .
3. Sampajānamusāvādo nāma visaṃvādanapurekkhārassa vācā , girā , byappatho , vacībhedo , vācasikā viññatti , aṭṭha anariyavohārā – adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti , assutaṃ sutaṃ meti , amutaṃ mutaṃ meti , aviññātaṃ viññātaṃ meti , diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti , sutaṃ assutaṃ meti , mutaṃ amutaṃ meti , viññātaṃ aviññātaṃ meti .
Adiṭṭhaṃ nāma na cakkhunā diṭṭhaṃ . Assutaṃ nāma na sotena sutaṃ . Amutaṃ nāma na ghānena ghāyitaṃ , na jivhāya sāyitaṃ , na kāyena phuṭṭhaṃ . Aviññātaṃ nāma na manasā viññātaṃ . Diṭṭhaṃ nāma cakkhunā diṭṭhaṃ . Sutaṃ nāma sotena sutaṃ . Mutaṃ nāma ghānena ghāyitaṃ , jivhāya sāyitaṃ , kāyena phuṭṭhaṃ . Viññātaṃ nāma manasā viññātaṃ .
4. Tīhākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti .
Catūhākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti , vinidhāya diṭṭhiṃ .
Pañcahākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti , vinidhāya diṭṭhiṃ , vinidhāya khantiṃ .
Chahākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti , vinidhāya diṭṭhiṃ , vinidhāya khantiṃ , vinidhāya ruciṃ .
Sattahākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa ” – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti , vinidhāya diṭṭhiṃ , vinidhāya khantiṃ , vinidhāya ruciṃ , vinidhāya bhāvaṃ .
5. Tīhākārehi “ assutaṃ sutaṃ me ” ti … pe … amutaṃ mutaṃ meti … pe … aviññātaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti .
Catūhākārehi … pe … pañcahākārehi … pe … chahākārehi … pe … sattahākārehi “ aviññātaṃ viññātaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇitanti , vinidhāya diṭṭhiṃ , vinidhāya khantiṃ , vinidhāya ruciṃ , vinidhāya bhāvaṃ .
6. Tīhākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me mutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi “ adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me viññātañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi adiṭṭhaṃ “ diṭṭhañca me sutañca mutañcā ” ti … pe … tīhākārehi adiṭṭhaṃ “ diṭṭhañca me sutañca viññātañcā ” ti … pe … tīhākārehi adiṭṭhaṃ “ diṭṭhañca me sutañca mutañca viññātañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
Tīhākārehi assutaṃ “ sutañca me mutañcā ” ti … pe … tīhākārehi assutaṃ “ sutañca me viññātañcā ” ti … pe … tīhākārehi assutaṃ “ sutañca me diṭṭhañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi assutaṃ “ sutañca me mutañca viññātañcā ” ti … pe … tīhākārehi assutaṃ “ sutañca me mutañca diṭṭhañcā ” ti … pe … tīhākārehi assutaṃ “ sutañca me mutañca viññātañca diṭṭhañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
Tīhākārehi amutaṃ “ mutañca me viññātañcā ” ti … pe … tīhākārehi amutaṃ “ mutañca me diṭṭhañcā ” ti … pe … tīhākārehi amutaṃ “ mutañca me sutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi amutaṃ “ mutañca me viññātañca diṭṭhañcā ” ti … pe … tīhākārehi amutaṃ “ mutañca me viññātañca sutañcā ” ti … pe … tīhākārehi amutaṃ “ mutañca me viññātañca diṭṭhañca sutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
Tīhākārehi aviññātaṃ “ viññātañca me diṭṭhañcā ” ti … pe … tīhākārehi aviññātaṃ “ viññātañca me sutañcā ” ti … pe … tīhākārehi aviññātaṃ “ viññātañca me mutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi aviññātaṃ “ viññātañca me diṭṭhañca sutañcā ” ti … pe … tīhākārehi aviññātaṃ “ viññātañca me diṭṭhañca mutañcā ” ti … pe … tīhākārehi aviññātaṃ “ viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
7. Tīhākārehi diṭṭhaṃ “ adiṭṭhaṃ me ” ti … pe … sutaṃ “ assutaṃ me ” ti … pe … mutaṃ “ amutaṃ me ” ti … pe … viññātaṃ “ aviññātaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
8. Tīhākārehi diṭṭhaṃ “ sutaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi diṭṭhaṃ “ mutaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi diṭṭhaṃ “ viññātaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi diṭṭhaṃ “ sutañca me mutañcā ” ti … pe … tīhākārehi diṭṭhaṃ “ sutañca me viññātañcā ” ti … pe … tīhākārehi diṭṭhaṃ “ sutañca me mutañca viññātañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
Tīhākārehi sutaṃ “ mutaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi sutaṃ “ viññātaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi sutaṃ “ diṭṭhaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi sutaṃ “ mutañca me viññātañcā ” ti … pe … tīhākārehi sutaṃ “ mutañca me diṭṭhañcā ” ti … pe … tīhākārehi sutaṃ “ mutañca me viññātañca diṭṭhañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
Tīhākārehi mutaṃ “ viññātaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi mutaṃ “ diṭṭhaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi mutaṃ “ sutaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi mutaṃ “ viññātañca me diṭṭhañcā ” ti … pe … tīhākārehi mutaṃ “ viññātañca me sutañcā ” ti … pe … tīhākārehi mutaṃ “ viññātañca me diṭṭhañca sutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
Tīhākārehi viññātaṃ “ diṭṭhaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi viññātaṃ “ sutaṃ me ” ti … pe … tīhākārehi viññātaṃ “ mutaṃ me ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe … tīhākārehi viññātaṃ “ diṭṭhañca me sutañcā ” ti … pe … tīhākārehi viññātaṃ “ diṭṭhañca me mutañcā ” ti … pe … tīhākārehi viññātaṃ “ diṭṭhañca me sutañca mutañcā ” ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa … pe ….
9. Tīhākārehi diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ nokappeti , diṭṭhaṃ nassarati , diṭṭhaṃ pamuṭṭho hoti … pe … sute vematiko sutaṃ nokappeti , sutaṃ nassarati , sutaṃ pamuṭṭho hoti … pe … mute vematiko mutaṃ nokappeti , mutaṃ nassarati , mutaṃ pamuṭṭho hoti … pe … viññāte vematiko viññātaṃ nokappeti , viññātaṃ nassarati , viññātaṃ pamuṭṭho hoti … viññātañca me diṭṭhañcāti … pe … viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me sutañcāti … pe … viññātaṃ pamuṭṭho hoti ; viññātañca me mutañcāti … pe … viññātaṃ pamuṭṭho hoti ; viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti … pe … viññātaṃ pamuṭṭho hoti ; viññātañca me diṭṭhañca mutañcāti … pe … viññātaṃ pamuṭṭho hoti ; viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa .
10. Catūhākārehi … pe … pañcahākārehi … pe … chahākārehi … pe … sattahākārehi … pe … viññātaṃ pamuṭṭho hoti , viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa – pubbevassa hoti “ musā bhaṇissa ” nti , bhaṇantassa hoti “ musā bhaṇāmī ” ti , bhaṇitassa hoti “ musā mayā bhaṇita ” nti , vinidhāya diṭṭhiṃ , vinidhāya khantiṃ , vinidhāya ruciṃ , vinidhāya bhāvaṃ .
11. Anāpatti davā bhaṇati , ravā bhaṇati [davāya bhaṇati, ravāya bhaṇati (syā.)] . “ Davā bhaṇati nāma sahasā bhaṇati . Ravā bhaṇati nāma ‘ aññaṃ bhaṇissāmī ’ ti aññaṃ bhaṇati ”. Ummattakassa , ādikammikassāti .
Musāvādasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ .
2. Omasavādasikkhāpadaṃ
12. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā [bhaṇḍentā (itipi)] pesale bhikkhū omasanti – jātiyāpi , nāmenapi , gottenapi , kammenapi , sippenapi , ābādhenapi , liṅgenapi , kilesenapi , āpattiyāpi ; hīnenapi akkosena khuṃsenti vambhenti . Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – “ kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissanti – jātiyāpi , nāmenapi , gottenapi , kammenapi , sippenapi , ābādhenapi , liṅgenapi , kilesenapi , āpattiyāpi ; hīnenapi akkosena khuṃsessanti vambhessantī ” ti !
Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … saccaṃ kira tumhe , bhikkhave , pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasatha – jātiyāpi … pe … hīnenapi akkosena khuṃsetha vambhethāti ? “ Saccaṃ , bhagavā ” ti . Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma tumhe , moghapurisā , pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍantā pesale bhikkhū omasissatha – jātiyāpi … pe … hīnenapi akkosena khuṃsessatha vambhessatha ! Netaṃ , moghapurisā , appasannānaṃ vā pasādāya … pe … vigarahitvā … pe … dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
13. “ Bhūtapubbaṃ , bhikkhave , takkasilāyaṃ [takkasīlāyaṃ (ka.)] aññatarassa brāhmaṇassa nandivisālo nāma balībaddo [balivaddo (sī.), balibaddo (syā.)] ahosi . Atha kho , bhikkhave , nandivisālo balībaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – “ gaccha tvaṃ , brāhmaṇa , seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhutaṃ karohi – mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī ” ti . Atha kho , bhikkhave , so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhutaṃ akāsi – mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatīti . Atha kho , bhikkhave , so brāhmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balībaddaṃ yuñjitvā etadavoca – “ gaccha , kūṭa [añcha kūṭa (sī. syā.)] , vahassu , kūṭā ’ ti . Atha kho , bhikkhave , nandivisālo balībaddo tattheva aṭṭhāsi . Atha kho , bhikkhave , so brāhmaṇo sahassena parājito pajjhāyi . Atha kho , bhikkhave , nandivisālo balībaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – “ kissa tvaṃ , brāhmaṇa , pajjhāyasī ” ti ? ‘ Tathā hi panāhaṃ , bho , tayā sahassena parājito ” ti . ‘ Kissa pana maṃ tvaṃ , brāhmaṇa , akūṭaṃ kūṭavādena pāpesi ? Gaccha tvaṃ , brāhmaṇa , seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ karohi – “ mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī ” ti . “ Mā ca maṃ akūṭaṃ kūṭavādena pāpesī ” ti . Atha kho , bhikkhave , so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ akāsi – “ mayhaṃ balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī ” ti . Atha kho , bhikkhave , so brāhmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balībaddaṃ yuñjitvā etadavoca – “ accha , bhadra , vahassu , bhadrā ” ti . Atha kho , bhikkhave , nandivisālo balībaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesi .
[jā. 1.1.28 nandivisālajātakepi, tattha pana manuññasaddo dissati] “ Manāpameva bhāseyya , nā , manāpaṃ kudācanaṃ ; Manāpaṃ bhāsamānassa , garuṃ bhāraṃ udabbahi ; Dhanañca naṃ alābhesi , tena ca , ttamano ahūti .
“ Tadāpi me , bhikkhave , amanāpā khuṃsanā vambhanā . Kimaṅgaṃ pana etarahi manāpā bhavissati khuṃsanā vambhanā ? Netaṃ , bhikkhave , appasannānaṃ vā pasādāya … pe …. “ Evañca pana , bhikkhave , imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –
14. “ Omasavāde pācittiya ” nti .
15. Omasavādo nāma dasahi ākārehi omasati – jātiyāpi , nāmenapi , gottenapi , kammenapi , sippenapi , ābādhenapi , liṅgenapi , kilesenapi , āpattiyāpi , akkosenapi .
Jāti nāma dve jātiyo – hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti . Hīnā nāma jāti – caṇḍālajāti , venajāti , nesādajāti , rathakārajāti , pukkusajāti . Esā hīnā nāma jāti . Ukkaṭṭhā nāma jāti – khattiyajāti , brāhmaṇajāti . Esā ukkaṭṭhā nāma jāti .
Nāmaṃ nāma dve nāmāni – hīnañca nāmaṃ ukkaṭṭhañca nāmaṃ . Hīnaṃ nāma nāmaṃ – avakaṇṇakaṃ , javakaṇṇakaṃ , dhaniṭṭhakaṃ , saviṭṭhakaṃ , kulavaḍḍhakaṃ , tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ , etaṃ hīnaṃ nāma nāmaṃ . Ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ – buddhappaṭisaṃyuttaṃ , dhammappaṭisaṃyuttaṃ , saṅghappaṭisaṃyuttaṃ , tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ , etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ .
Gottaṃ nāma dve gottāni – hīnañca gottaṃ ukkaṭṭhañca gottaṃ . Hīnaṃ nāma gottaṃ – kosiyagottaṃ , bhāradvājagottaṃ , tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ , etaṃ hīnaṃ nāma gottaṃ . Ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ – gotamagottaṃ , moggallānagottaṃ , kaccānagottaṃ , vāsiṭṭhagottaṃ , tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ , etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ .
Kammaṃ nāma dve kammāni – hīnañca kammaṃ ukkaṭṭhañca kammaṃ . Hīnaṃ nāma kammaṃ – koṭṭhakakammaṃ , pupphachaḍḍakakammaṃ , tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ , etaṃ hīnaṃ nāma kammaṃ . Ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ – kasi , vaṇijjā , gorakkhā , tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ . Etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ .
Sippaṃ nāma dve sippāni – hīnañca sippaṃ ukkaṭṭhañca sippaṃ . Hīnaṃ nāma sippaṃ – naḷakārasippaṃ , kumbhakārasippaṃ , pesakārasippaṃ , cammakārasippaṃ , nahāpitasippaṃ , tesu tesu vā pana janapadesu oññātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ . Etaṃ hīnaṃ nāma sippaṃ . Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ – muddā , gaṇanā , lekhā , tesu tesu vā pana janapadesu anoññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ , etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ .
Sabbepi ābādhā hīnā , apica madhumeho ābādho ukkaṭṭho .
Liṅgaṃ nāma dve liṅgāni – hīnañca liṅgaṃ ukkaṭṭhañca liṅgaṃ . Hīnaṃ nāma liṅgaṃ – atidīghaṃ , atirassaṃ , atikaṇhaṃ , accodātaṃ , etaṃ hīnaṃ nāma liṅgaṃ . Ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ – nātidīghaṃ , nātirassaṃ , nātikaṇhaṃ , nāccodātaṃ . Etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ .
Next page
